Artemida13@inbox.lv

Artemida13@inbox.lv

 Latviski По русский


Par valsti


Gruzija (gruzīnu: Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Aizkaukāzā, Melnās jūras austrumu krastā. Tai ir robeža ar Krieviju valsts ziemeļos un Turciju, Armēniju un Azerbaidžānu dienvidos.
Gruzija ir prezidentāla republika. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, balstiesības iegūst 18 gadu vecumā.

Gruzijas separātiskie reģioni
Abhāzija
Adžārija
Dienvidosetija

Ģeogrāfija un klimats

 Gruzija no kosmosa
Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas Lielais Kaukāzs, kas veido dabisku robežu ar Krieviju, Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākis punkts - 5 201 metru augstais Šhara un (Abhāzijā) dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar Melno jūru, plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas Mazā Kaukāza austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās Turcijā un Armēnijā, savukārt valsts austrumu daļā ap galvaspilsētu Tbilisi atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti Azerbaidžānu, kur ietek Kaspijas jūrā. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēsāks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos.

Iedzīvotāji

Gruzijā ir             4 630 841       iedzīvotājs no kuriem 83,8% ir gruzīni, 6,5% - azerbaidžāņi, 5,7% - armēņi, 1,5% ir krievi, bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji. Izplatītākā reliģija ir Kristietība, lielākā konfesija ir Pareizticīgie - 83,9%, 3,9% iedzīvotāju pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, 0,8% ir katoļi. Otra izplatīkākā reliģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju ir Islāms. Izplatītākās valodas ir oficiālā gruzīnu valoda (71%), krievu valoda (9%), armēņu valoda (7%) un azerbaidžāņu valoda (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju, Abhāzijā oficiāls statuss ir arī Abhāzu valodai.

Ekonomika

Vīna dārzs Gruzijā.
Gruzijas ekonomikā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzijas lauksaimniecības sektoram izdevās samērā viegli atkopties, jo Gruzijā kolektivizācija bija notikusi mazākos apmēros nekā citur PSRS. Galvenais kultūraugs ir tēja, audzē arī citrusaugļus, vīnogas, kviešus, miežus, tabaku un dārzeņus. Lielākās nozares ir pārtikas apstrāde un vīnrūpniecība. Agrāk labi attīstīta bija arī tūrisma industrija, taču tā cietusi no valstī notiekošajiem nemieriem. Valstī notiek mangāna, vara un citu metālu ieguve. Pastāv arī mašīnrūpniecība, tekstilrūpniecība un ķīmiskā rūpniecība.
Ārpolitika [izmainīt šo sadaļu]

Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008. gadā
Kopš Krievijā tika aizliegts dažādu produktu imports no Gruzijas, tā centusies attīstīt ekonomiskus sakarus ar citām kaimiņvalstīm un Rietumvalstīm, sevišķi Eiropas Savienību. NATO partnervalsts un kandidātvalsts.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Mūsdienu Gruzijas teritorija ir bijusi pastāvīgi apdzīvota kopš agrīnā Akmens laikmeta. Senajos laikos Gruzijas teritorijā atradās divas valstis, viena no tām - Kolhīda (kolhu valsts), - Sengrieķu mitoloģijā tika uzskatīta par leģendārās zelta aunādas atrašanās vietu. Mūsu ēras sākumā reģions nonāca Romas impērijas ietekmē. 4. gs. reģiona valstiņas bija starp pirmajām pasaulē, kas pieņēma Kristietību kā oficiālo reliģiju. 7. gs. zemi iekaroja arābi, taču jau 9. gs. mūsdienu Gruzijas teritorijā izveidojās vairākas valstis un 1008. gadā tika izveidota Gruzijas valsts, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam (kad valsts sašķēlās vairākās mazākās caristēs: Kartlijā, Kahetijā un Imeretijā, kuras cīnījās savā starpā par dominanti reģionā).
Gruzija piedzīvoja vairākus uzplaukuma un panīkuma periodus, savu lielāko uzplaukumu piedzīvojot 11. - 13. gadsimtos. Reģionu mēģināja pakļaut osmaņi un persieši, visbeidzot sacensībā iesaistījās Krievijas Impērija, kas no 1801. līdz 1866. gadam to anektēja: Austrumgruzijas Kartlijas un Kahetijas cars Iraklijs II ar t.s. Georgija traktātu 1783. gadā atzina sevi par Krievijas impērijas vasali, noslēdzot ūniju (kas netraucēja Aleksandram I 1801. gada 12. septembrī pārkāpt līgumu un likvidēt šo Kartlijas-Kahetijas caristi, savukārt reģiona rietumdaļu - Imeretijas caristi (mūsdienu Abhāziju), - Krievijas impērija iekaroja vēlāk, 1810. gadā (1864. gadā arī to likvidējot kā politisku subjektu).
1918. gadā pēc 1. Pasaules kara un revolūcijas Krievijā izveidojās neatkarīga Gruzijas Demokrātiskā republika, tomēr tā pastāvēja tikai dažus gadus - 1921. gadā valstī iebruka Padomju Krievijas karaspēks un 1922.gadā, kopā ar Armēniju un Azerbaidžānu, Gruzija tika iekļauta Padomju Savienībā, izveidojot Aizkaukāza PFSR. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gadā.
Pēc pilsoņu kara un dramatiskas ekonomiskās krīzes, 1990. gadu beigās situācija valstī daudzmaz stabilizējās. 2003. gadā valstī notika miermīlīga revolūcija, kuras rezultātā pie varas nāca jauna uz rietumiem orientēta reformatoru valdība, kas tiecās pievienoties NATO.

Komentāri (0)  |  2012-05-31 19:54  |  Skatīts: 736x   

Atpakaļ